References
- Aizsardzības ministrija. (2019). Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019.–2022. gadam. Informatīvais ziņojums. Iegūts no:
https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/kiberstrategija.pdf - Andersone, Dž. (2018). Personas datu aizsardzības krimināltiesiskie aspekti (promocijas darbs). Rīga: Latvijas Universitāte. Iegūts no:
https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/48862/298-72144-Andersone_Dzena_da15039.pdf?sequence=1&isAllowed=y - CERT.LV. (2022). Pieejama statistika par 2021. gadu. Iegūts no:
https://cert.lv/lv/2022/01/pieejama-statistika-par-2021-gadu - Council of Europe. (2001). Explanatory report Cybercrime Convention. Iegūts no:
https://rm.coe.int/16800cce5b - Crown Prosecution Service. (2021). Criminal Damage. Iegūts no:
https://www.cps.gov.uk/legal-guidance/criminal-damage - Eiropas Komisija. (2022). Directorate-General for Communication (Special Eurobarometer 499: Europeans’ attitudes towards cyber security (cybercrime). Iegūts no:
https://data.europa.eu/data/datasets/s2249_92_2_499_eng?locale=en - Eiropas Komisija. (2020). Priekšlikums: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148. COM(2020) 823 final. Iegūts no:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020PC0823&from=LV - Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L194/1, 19.07.2016.
- European Parliament. (2021). The NIS 2 Directive A high common level of cybersecurity in the EU. COM(2020), 823, 16.12.2021. Iegūts no:
https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2021/689333/EPRS_BRI(2021)689333_EN.pdf - Hamkova, D. (2018). Latvijas Republikas Augstākā tiesa: Tiesu prakse lietās, kurās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme ir būtisks kaitējums. Iegūts no:
https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/6_Judikatura/Tiesu_prakses_apkopojumi/2018/Apkopojums_butisks%20kaitejums_15_03_2018.docx - Horony, M. D. (1999). Information system incidents: the development of a model damage assessment model. Indianapolis University.
- Informācijas tehnoloģiju drošības likums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 178, 10.11.2010.
- Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība: Latvijas republikas Ministru kabineta 15.02.2011. noteikumi Nr. 100. Latvijas Vēstnesis, 25, 01.02.2011.
- Kantar. (2021). Šī gada pavasarī interneta lietotāju skaits aizvien turpina pieaugt. Iegūts no:
https://www.kantar.lv/si-gada-pavasari-interneta-lietotaju-skaits-aizvien-turpina-pieaugt/ - Kemp, S. (2021). Digital 2021: Latvia. DataReportal. Iegūts no:
https://datareportal.com/reports/digital-2021-latvia - Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu. Dokuments attiecas uz EEZ. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L187/1, 26.06.2014.
- Konvencija par kibernoziegumiem: starptautisks dokuments. Latvijas Vēstnesis, 171, 26.10.2006.
- Krastiņš, U. (2015). Krimināltiesību teorija un prakse. Viedokļi, problēmas, risinājumi (2009–2014). Rīga: Latvijas Vēstnesis.
- Krastiņš, U. (2012). Vērtējuma jēdzieni Krimināllikuma normās. Jurista Vārds, 24(723), 12.06.2012.
- Krimināllikums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 199/200, 08.07.1998.
- Ķinis, U. (2015). Kibernoziedzība, kibernoziegumi un jurisdikcija. Rīga: Jumava.
- Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Vēstnesis, 43, 01.07.1993.
- Laube, H. D. (1949). The Jurisprudence of interests. Cornell Law Review. 34(3), 291. Iegūts no:
http://scholarship.law.cornell.edu/clr/vol34/iss3/1 - Liholaja, V. (2019). 241. pants. Patvaļīga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai. No Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa. Otrais papildinātais izdevums, autoru kolektīvs U. Krastiņš, V. Liholaja, D. Hamkova. Rīga: Tiesu nama aģentūra.
- Liholaja V., D. Hamkova (2012). Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse. Jurista Vārds, 2(701). Iegūts no:
https://juristavards.lv/doc/242455-butiska-kaitejuma-izpratne-likums-teorija-prakse/ - Lomonovskis, J. (2018). Ievērojams citu interešu apdraudējums kā būtiska kaitējuma kritērijs krimināltiesībās. Administratīvā un Kriminālā Justīcija, 4/2018.
http://journals.rta.lv/index.php/ACJ/article/download/3673/3994 - Noteikumi par drošības incidenta būtiskuma kritērijiem, informēšanas kārtību un ziņojuma saturu: Latvijas Republikas Ministru kabineta 15.01.2019. noteikumi Nr. 15. Latvijas Vēstnesis, 12, 17.01.2019.
- Noteikumi par nosacījumiem drošības incidenta būtiski traucējošās ietekmes noteikšanai un kārtību, kādā piešķir, pārskata un izbeidz pamatpakalpojuma sniedzēja un pamatpakalpojuma statusu: Latvijas Republikas Ministru kabineta 15.01.2019. noteikumi Nr. 43. Latvijas Vēstnesis, 13, 18.01.2019.
- Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 331/332, 04.11.1998.
- Stuk A. K., & Turko V. L. i dr. (eds.). (2017). Praktika prokurorskogo nadzora. Podderzhanie gosudarstvennogo obvinenija i nadzor za zakonnost’ju sudebnyh reshenij po ugolovnym delam (izvlechenie): posobie. Minsk: Konsul’tantPljus.
- Valsts Kontrole (2020). Lietderības revīzija. Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu iztiesāšanu kavējošu faktoru izvērtējums. Iegūts no:
https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29451-9N0xF5QxFfikjVCe1yEvqXHRvSShChAF.pdf - Van Eeten, M., Bauer, J. M., & Shirin Tabatabaie (eds). (2009). Damages from internet security incidents. A framework and toolkit for assessing the economic costs of security breaches. Iegūts no:
https://www.acm.nl/sites/default/files/old_publication/publicaties/9923_TU%20Delft%20-%20OPTA%20-%20Damage%20of%20Security%20Incidents.pdf [sk. 13.02.2022]. - Verhovnyj Sud Rossijskoj Federacii (2008). Kommentarij k Ugolovnomu zakonu Rossijskoj Federacii. Pod red. Radchenko V. D., s vnesennymi izmenenijami. 2-e dopolnennoe izdanie. Moskva: Prospekt, 2008.