References
- Костычев С., Тильмaн М., Фрeй Л. (1915). Об интрамолекулярном дыхании цветов ивы [On intra-molecular respiration of willow blossoms]. Изв. Акад. Наук.
- Тильман М. (1919). О мучнистости и стекловидности зерна пшеницы [On mealiness and vitreosity in wheat kernels]. Журнал опытной агрономии.
- Ivanoff, L., Thielman, M. (1923). Über den Einfluss des Lichtes verschiedener Wellenlänge auf die Transpiration der Pflanzen. Flora, 116, 296.
- Thielman, M. (1924). Über Kulturversuche mit Spaltöffnungszellen. Ber. Deutsch. Bot. Ges., 42, 429.
- Thielman M. (1925). Über Kulturversuche mit Spaltöffnungszellen. Arch. Exper. Zellforsch., 1, 66.
- Thielmann, M. (1925). Essais de culture des stomates. C. R. Soc. Biol. (Paris), 92, 888-890.
- Thielman, M., Bērziņ, L. (1927). Über den osmotischen Wert kultivierter Pflanzenzellen. Arch. Exper. Zellforsch., 4, 273-327.
- Thielmann, M., Bērziņ, L. (1928). Sur la valeur osmotique des cellules vegetales dans les cultures. C. R. Soc. Biol. (Paris), 99, 87.
- Tauja-Thielman, M. J. (1938). Untersuchungen zur Wahl der Kohlehydrate für Explantationsversuche mit Pflanzengeweben. Arch. Exper. Zellforsch., 21, 477-522.
- Tauja-Thielman, M. J, Pelēce, E. (1940). Wachstum isolierter Wurzelspitzen in heteroauxinenthaltenden Nährlösungen. Arch. Exper. Zellforsch., 24, 1-26.
- Tauja-Thielman, M. J. (1941). Über Stärkebildung aus Zuckerarten in Blattgewebeschnitten. Beih. Bot. Centralbl., 59, 310-328.
- Tauja-Thielman, M. J., Frišenfelde, L. Über den Chloroplastengehalt der Epidermzeller von Laubblättern. (Manuscripter)
- For the Latvian reader, the following publications pertaining to Marija Julianna Tauja can be of interest:
- Ikere, Z. (1992). Gudras sievietes gudrību neslēpj [Wise women don't hide their wisdom]. Laikr.: Diena, 1992. g. 30. jūlijā, 6. 1pp.—Although this article does not mention her name, it comprises a 1938 photo of Marija Tauja amid others, as an active member of the Latvian Association of University Women.
- Dzērve, M. (1994). Zemgaliete Marija Tauja (Tīlmane). Sievietes personības tapšanas ceļš latviešu tautas Otrās atmodas laikā 20. gadsimta sākumā, — kā tas atspoguļojas viņas pašas rakstos [Marija Tauja (Tīlmane), a woman from Zemgale. An early-twentieth-century Latvian woman's individuality/character in the making — as reflected in her own writings]. Grām.: Latvijas sieviete valsts 75 gados. Rīga: Zvaigzne, 142.-160. 1pp.
- Ozoliņa, G. (2008). Augu fiziologei Marijai Taujai — 120. Akadēmiskās izglītības kopēja [Plant physiologist Marija Tauja, a promoter of university education. In commemoration of her 120th anniversary]. Grām.: Daba un vēsture 2009. Rīga: Zinātne, 124.-128. 1pp.