References
- Anonīms (1924a). [P. Pētersons izdarījis koku un krūmu parazitaro sēnīšu pētījumus] [P. Pētersons studied parasitical fungi on trees and shrubs]. Augu Aizsardzības Instituta darbības pārskats par laiku no 1. maija 1923. g. līdz 1. maijam 1924. gadā.14.-17. 1pp.
- Anonīms (1924b). [J. Smarods izdarījis parazītisko sēnīšu floras pētījumus] [J. Smarods carried out investigations of the parasitical flora of fungi]. Augu Aizsardzības Instituta darbības pārskats par laiku no 1. maija 1923. g. līdz 1. maijam 1924. gadā. 2.-10. 1pp.
- Anonīms (1926). [J. Smarods apstrādājis materiālus Latvijas mikologiskai florai] [J. Smarods studied material of the mycological flora of Latvia]. Augu Aizsardzības Instituta darbības pārskats par laiku no 1. maija 1925. g. līdz 1. maijam 1926. gadā. 34.-42. 1pp.
- Anonīms (1927). [J. Smarods turpināja apstrādāt materiālus Latvijas mikologiskai florai] [J. Smarods continued study of materials of the mycological flora of Latvia]. Augu Aizsardzības Instituta darbības pārskats par laiku no 1. maija 1926. g. līdz 1. maijam 1927. gadā. 16.-25. 1pp.
- Anonīms (1928). Materiāli Latvijas mikologiskai florai [Records of the mycological flora of Latvia]. Augu Aizsardzības Instituta darbības pārskats par laiku no 1. maija 1927. g. līdz 1. maijam 1928. gadā. 8.-9. 1pp.
- Anonīms (1929) Materiāli Latvijas mikoflorai [Records of the mycological flora of Latvia]. Augu Aizsardzības Instituta darbības pārskats par laiku no 1. maija 1928. g. līdz 1.maijam 1929. gadā. 11.-12. 1pp.
- Apinis, A. (1929). Untersuchungen über die in Lettland gefundenen Saprolegniaceen nebst Bemerkungen über einige andere Wasserpilze. Acta Horti Bot. Univ. Latv., 4(1/3), 206-246.
- Apinis, A. (1933). Fertilization of Oospheres by Planogametes in Saprolegniaceae. Acta Horti Bot. Univ. Latv., 8(1/3), 103-121.
- Bazarewski, S. (1915). Über den sogenannten "Wunderpilz" in den baltischen Provinzen. Korr.-Bl., 57, 61-69.
- Bitcky, J. (1915). Labību un citu stiebru augu melnplaukas [Smuts of the cereals and other plants]. Cēsis. 24 1pp.
- Bickis, J. (1918a). Augu slimības un kaitēkļi [Diseases and pests of plants]. Latvijas lauksaimnieks, Nr. 4, 45-46.
- Bitcky, J. (1918b). Kartupeļu slimības un kaitēkļi [Diseases and pests of potatoes]. Rīgā. 56 1pp.
- Bondarcev, A. S., Bucholtz, F. (1903). Pilzparasiten des Sommers 1902 in der Umgebung von Riga. Zeitschr. Pflanzenkr., 13, 217-220.
- Bondarceva-Monteverde, V. N. (1923). De fungo novo in ramulis vivis Equiseti sylvatici. Ботанические материалы Института споровых растений Главного бот. сада РСФСР. 2(2), 18.
- Briedis, A. (1932). Laboulbeniaceae in Latvia. Acta Horti Bot. Univ. Latv., 7(1/3), 131-134.
- Bucholtz, F. (1901a). Pseudogenea Vallisumbrosae n.g. et sp. Hedwigia, 40, 129-130.
- Bucholtz, F. (1901b). Hypogaeen aus Russland. Hedwigia, 40, 304-322.
- Bucholtz, F. (1901c). Verzeichnis der Hypogaeen des Baltikums. Korr.-Bl., 44, 1-9.
- Bucholtz, F. (1902). Beiträge zur Morphologie und Systematik der Hypogaeen Russlands. Berlin.
- Bucholtz, F. (1903). Zur Morphologie und Systematik der Fungi hypogaei. Ann. Myc., 1, 152-174.
- Bucholtz, F. (1904a). Über die Boletusarten der Ostseeprovinzen Russlands. Korr.-Bl., 47, 29-49.
- Bucholtz, F. (1904b). Bemerkung über das Vorkommen des Mutterkornes in den Ostseeprovinzen Russlands. Korr.-Bl., 47, 57-64.
- Bucholtz, F. (1904c). Der Stachelbeermehltau. Balt. Wochenschr. Landw., 42, 261.
- Bucholtz, F. (1905a). Die Pucciniaarten der Ostseeprovinzen Russlands. Archiv für Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands. Jurjev (Dorpat). B. XIII, Lief. 1. 1-60.
- Bucholtz, F. (1905b). Verzeichnis der bisher in den Ostseeprovinzen Russlands bekannt gewordenen Pucciniaaarten. Ann. Myc., 3, 437-461.
- Bucholtz, F. (1905c). Nachträgliche Bemerkungen zur Verbreitung der Fungi hypogei in Russland. Bull. Soc. Natur. Moscou, II, 18(4), 335-343.
- Bucholtz, F. (1907 (1998)). Zweiter Nachtrag zur Verbreitung Hypogaeen in Russland. Bull. Soc. Imper. Natur. Moscou, 21(4), 431-492
- Bucholtz, F. (1908). Verzeichnis der bisher in den Ostseeprovinzen Russlands bekannt gewordenen Myxogasteres. Korr.-Bl., 51, 93-108.
- Bucholtz, F. (1909). Verzeichnis der bisher für die Ostseeprovinzen Russlands bekannt gewordenen Peronosporineae. Korr.-Bl., 52, 161-172.
- Bucholtz, F. (1912). Beiträge zur Kenntnis der Gattung Endogone Link. Beihefte Bot. Centralbl., 29, 147-222.
- Bucholtz, F. (1915-1918). Fungi rossici exsiccati. Ser. A, fasc. I-IV. Ser. B, fasc. XI-XIV.
- Bucholtz, F. (1922). Mycologische Notizen. Sitzungsber. Naturforscher Ges. Tartu 28, 10-11.
- Bucholtz, F., Ekmann, O. (1919). Über die Verbreitung der Brandpilze (Ustilagineae) in Ostbalticum. Sitzungsber. Naturforscher Ges. Dorpat, 26, 47-70.
- Buhse, F. A. (1851). Notiz über eine Monstrosität bei Agaricus integer. Corr. Bl., 4, 110.
- Buhse, F. A. (1886). Über verschiedene Pilze. Korr.-Bl., 29, 1-3.
- Eglītis, M. (1928). Augu slimību noteicējs [Key Book for Determination of Plant Diseases]. Rīga. 228 1pp.
- Eglītis, M. (1938). Augu slimības [Plant Diseases]. Rīga. 453 1pp
- Ferle, Fr. (1912). Verzeichnis parasitischer Pilze, soweit diesselben in den Jahren 1907-1912 vom Verfasser in Livland und Kurland gefunden worden sind. Korr. Bl., 55, 103-106.
- Fischer, J. B. (1778). Versuch einer Naturgeschichte von Livland. 1 Auflage. Leipzig. S. 315-320.
- Fischer, J. B. (1784). Zusätze zu seinem Versuch einer Naturgeschichte von Livland. Riga. S. 149-154.
- Fischer, J. B. (1791). Versuch einer Naturgeschichte von Livland. 2. Aufl. Königsberg. S. 667-682.
- Friebe, W. Ch. (1805). Oekonomisch-technische Flora für Liefland, Ehstland und Kurland. Riga. S. 295-308.
- Grindel, D. H. (1803). Botanisches Taschenbuch für Liv-,Cur- u. Ehstland. Riga.
- Grosse, A. (1912). Eine neue Sclerotinia Pirolae nov.sp. Ann. Myc., 10, 387-388.
- Heugel, C. A. (1847). Über das Mutterkorn. Corr. Bl., 2, 72.
- Jurevičs, B. (1939). Egļu sakņu un stumbru trupe [Spruce root and stem rot]. Grām.: Mežsaimniecības rakstu krājums, 17. sēj., Rīga, 81.-108. 1pp.
- Kawall, J. H. K. (1866). Pilze in Kurland nach ihren Benennungen und mit versuchter Deuchtung einiger derselber. Magazin, 13(3), 77-80.
- Kirschstein, W. (1935). Neue und seltene Ascomyceten. Ann. Myc., 33, 202-229.
- Kirschstein, W. (1944). Über neue, seltene und kritische Kleinpilze. Hedwigia, 81, 193-224.
- Kupffer, K. R. (1931). Die Naturschonstätte Moritzholm. Arbeiten des Naturforschervereins zu Riga. Neue Folge. XIX. S. 76-101.
- Ķirulis, A. (1935a). Egļu galotņu rūsa [Spruce rust]. Daba un Zinātne, 6, 189-190.
- Ķirulis, A. (1935b). Divas interesantas un retas sēnes [Two interesting and rare fungi]. Daba un Zinātne, 6:190.
- Ķirulis, A. (1938). Divas ieceļotājas augu slimības [Two invasive plant diseases]. Daba un Zinātne, 1, 27.
- Ķirulis, A. (1942). Mikroskopiskās sēnes kā augu slimību dabīgie ienaidnieki Latvijā [Microscopical fungi as natural pests of causal agents of plant diseases in Latvia]. Jelgavas LA raksti, 1, 479-536.
- Lepik, E. (1933). Einige Pilzfunde aus Lettland. Sitzungsber. Naturf. Ges. Univ. Tartu 39, 169-182.
- Loewis of Menar Lipskaln O. (1884) Mitteilung über das Vorkommen der Spitzmorchel am Aa Ufer. Sitzungsber. Naturf. Ges. Univ. Dorpat, 6, 390-391.
- Merklin, K. E. (1848). Die Kartoffelkramkheiten in den Ostseeprovinzen Cur-, Liv- und Ehstland in den Jahren 1846 und 1847. Arbeiten Naturf. Ver. Riga, I (3), 373-427.
- Merklin, C. E. (1856). Nachtragliche Bemerkungen zur Kartoffelkrankheiten. Bull. Soc. Naturn. Moscou, 3, 301-306.
- Meyer, E. (1889). Vortrag über parasitische Pilze. Korr. Bl., 32, 23-24.
- Moesz, G. (1930). Neue Pilze aus Lettland. I Magyar Bot. Lapok, 29(1/12), 35-38.
- Moesz, G. (1932). Neue Pilze aus Lettland. II Magyar Bot. Lapok, 31(1/12), 37-43.
- Moesz, G. (1934). Neue Pilze aus Lettland. III Magyar Bot. Lapok, 33(1/12), 49-52.
- Moesz, G. (1937). Neue Pilze aus Lettland. IV Botanikai Közlemenyek, 34(1-2), 1-3.
- Moesz, G. (1938). Neue Pilze aus Lettland. V Botanikai Közlemenyek, 35(1-2), 51-58.
- Moesz, G. (1939). Neue Pilze aus Lettland. VI Botanikai Közlemenyek, 36(1-2), 24-32.
- Moesz, G. (1941). Neue Pilze aus Lettland. VII Botanikai Kozlemenyek, 38(1-2), 68-73.
- Moesz, G. (1942). Neue Pilze aus Lettland. VIII Botanikai Kozlemenyek, 39(3-4), 187-190.
- Peniks, I. (1933). Cukurbiešu slimības un kaitēkļi [Diseases and pests of sugar beet]. Rīga. 128 1pp.
- Pētersons, E. (1924). Uz kokiem un krūmiem 1923. g. konstatēto sēnīšu saraksts [Index of fungi found on trees and shrubs in 1923]. Augu Aizsardzības Instituta darbības pārskats par laiku no 1. maija 1923. g. līdz 1. maijam 1924. gadā.
- Pētersons, E. (1928). Priežu skuju priekšlaicīgas nobiršanas cēloņi [Causes of the premature cast of pine needles]. Latvijas mežkopja kalendārs, 69.-75.lpp.
- Rothert, W. (1890). Über die bei Riga gefundenen Myxomyceten. Scripta botanica Horti Univ. Petropol., III fasc.1, 1-13.
- Rothert, W. (1898). Sclerotien in Früchten von Melampyrum pratense. Sitzungsb. Bot. Sekt. Naturforscherversamml., Kiev, 8, 224-245.
- Rothert, W. (1899). Sclerotien in Früchten von Melampyrum pratense. Bot. Centralbl., 77-106.
- Rothert, W. (1900). Über Sclerotien in Früchten von Melampyrum pratense. Flora od. allg. bot. Ztg., 87, 98-108.
- Skuja, H. (1918). Mūsu sēnes [Our fungi]. Līdums, 131, 151.
- Skuja, H. (1926). Fund eines grösseres Exemplares von Globaria bovista L. bei Riga. Acta Horti Bot. Univ. Latv. 1(1), 69-70.
- Skuja, H. (1936). Sēnes [Fungi]. Grām.: Latvijas zeme, daba un tauta. II. Rīga. 92.-126. 1pp.
- Smarods, J. (1908). Par kultūras un dabā savvaļā augošu augu sēnīšu slimībām, kas uzietas Latvijā 1908. g. [About causal agents of the diseases of cultivated and wild plants in Latvia in 1908]. Zemkopis, 46.
- Smarods, J. (1911). Piezīmes par augu slimībām no 1906.-1911. gadam [Remarks on plant diseases 1906-1911]. Laikraksts Tēvija (pielikums), 270, 282.
- Smarods, J. (1923a). Mikologiskas piezīmes [Mycological remarks]. Latvis, 501, 5.
- Smarods, J. (1923b). Mikologiskas piezīmes [Mycological remarks]. Latvis, 562, 3.
- Smarods, J. (1923c). Mikologiskas piezīmes [Mycological remarks]. Latvis, 598, 3.
- Smarods, J. (1923d). Mikologiskas piezīmes [Mycological remarks]. Latvis, 657, 3.
- Smarods, J. (1924a). Mikologiskas piezīmes [Mycological remarks]. Latvis, 699, 4.
- Smarods, J. (1924b). Avenāju slimības un kā tās apkaŗot [Diseases of rasp-berry-bush and method of their control]. Agronoma J. Bissenieka Lauksaimnieku kalendars 1925, 36-38.
- Smarods, J. (1925). Materiali Latvijas mikologiskai florai [Records of the mycological flora of Latvia]. Augu Aizsardzības Instituta darbības pārskats par laiku no 1. maija 1924. g. līdz 1. maijam 1925. gadā. 21.-26. 1pp.
- Smarods, J. (1929a). Dažas ziņas par Latvijas mikofloru [Some reports on mycoflora of Latvia]. Daba, Nr. 2, 51-61.
- Smarods, J. (1929b). Ziņas par Latvijas mikofloru. Mikofenologiski novērojumi Ādažu pagastā Rīgas tuvumā 1929. gadā [Records of mycoflora of Latvia]. Daba, Nr. 5, 213-234.
- Smarods, J. (1930a). Kultūraugu slimības 1929. gadā [Diseases of cultivated plants in 1929]. Latvijas augu aizsardzības institūta raksti, 1, 23-25.
- Smarods, J. (1930b). Materiāli Latvijas mikoflorai [Records of mycoflora of Latvia]. Latvijas Augu Aizsardzības Institūta Raksti, 1, 42-46.
- Smarods, J. (1930c). Ziņas par Latvijas mikofloru [Records of mycoflora of Latvia]. Daba, Nr. 2, 68-87.
- Smarods, J. (1930d). Latvijā novērotās kultūraugiem kaitīgās sēnes [Causal agents of plant diseases in Latvia]. Lauksaimniecības Mēnešraksts, 10, 645-673.
- Smarods, J. (1932a). Kultūraugu slimības 1930. un 1931. g. [Causal agents of cultivated plants in 1930 and 1931]. Latvijas Augu Aizsardzības Institūta Raksti, 2, 40-43.
- Smarods, J. (1932b). Materiāli Latvijas mikoflorai [Records of mycoflora of Latvia]. Latvijas Augu Aizsardzības Institūta Raksti 2, 44-51.
- Smarods, J. (1940a). Niedru sīksēnes [Microfungi of the reed]. Daba un Zinātne, 4, 141-143.
- Smarods, J. (1940b). Tulpēm kaitīgie sīkorganismi [Dangerous microorganisms for tulips]. Dārzkopības un Biškopības Žurnāls, V gads, 25.
- Smarods, J. (1940c). Rozēm kaitīgās sīksēnes [Microfungi dangerous for roses]. Dārzkopības un Biškopības Žurnāls. V gads, 302.
- Smarods, J. (1940d). Neļķēm kaitīgās sīksēnes [Microfungi dangerous for carnations]. Dārzkopības un Biškopības Žurnāls. V gads, 428.
- Smarods, J. (1931-1956). Fungi latvici exsiccati. Fasc. I-XXVII. (Nr. 1-1350).
- Smarods, J. (1931-1945). Fungi latvici exsiccati. Schedae. 1-23.
- Stoll, F. E. (1923a). Gyrocephalus rufus Jacq. (Gallerttrichterling) in Lettland. Zeitschr. Pilzkunde, II 2(10-12), 243.
- Stoll, F. E. (1923b). Die Boletusarten des Ostbaltischen Gebietes. Zeitschr. Pilzkunde II 2(10-12), 215-221.
- Stoll, F. E. (1925). Der Dünenphallus. Zeitschr. Pilzkunde, II 4, 101-103.
- Stoll, F. E. (1926a). Die Wanderdüne bei Langasciem am Rigaschen Strande. Zeitschr. Pilzkunde, II 5(11),174-181.
- Stoll, F. E. (1926b). Lettische Pilze. Zeitschr. Pilzkunde, 5, 273-275.
- Stoll, F. E. (1926c). [Artikel über Pilze]. Jonk's Baltischer Kalender für das Jahr 1927, 114-126.
- Stoll, F. E. (1927). Sind der gelbliche Knollenblätterpilz Amanita mappa und die Speiselorchel Gyromitra esculenta giftig. Zeitschr. Pilzkunde, II 7(8), 120-121.
- Stoll, F. E. (1929a). Lettländische Pilze 1928. Zeitschr. Pilzkunde, II 8(5), 65-66.
- Stoll, F. E. (1929b). Ein neuer Tintenpilz. Zeitschr. Pilzkunde II 8(6), 81-82.
- Stoll, F. E. (1930a). Ein neuer Tintenpilz. Korr. Bl., 60, 144-145.
- Stoll, F. E. (1930b). Über die Giftigkeit der Pilze 26.IX 1927. Korr. Bl., 60, 17.
- Stoll, F. E. (1931). Tier- und Pflanzenleben am Rigaschen Strande. Riga. 146 S.
- Stoll, F. E. (1937). Pilzexcursionen in Herbst 1935. Korr. Bl., 62, 119-122.
- Stolls, F. E. (1934). Latvijas sēnes [Mushrooms of Latvia]. Rīga. 119 1pp.
- Sydow, H. (1934). Novae fungorum species. XXII Ann. Myc., 32, 286-299.
- Sydow, H. (1935). Novae fungorum species. XXIII Ann. Myc., 33, 367-384.
- Vangenheim von Qualen, F. Th. (1854). Über unechte Trüffel welche bei Neubad im Sommer 1853 häufig gewesen und genossen worden sind, als Hymenangium virens Klotzsch. und Elaphomyces granulatus Nees. Korr. Bl., 7, 60.
- Арефьев Л.А. (1916). Виды рода UromycesПрибалтийского края [Species of the genus Uromycesof the Baltic region].Изв. и тр.с.-х. отд. Рижского политехн.ин.-та, 3/2/, 117-156.
- Арефьев Л.А. (1917). Виды рода PucciniaПрибалтийского края. Виды на Cyperaceae и Gramineae [Species of the genus Pucciniaof the Baltic region. Species on plants of the Cyperaceae and Gramineae]. Мат. по микологич. обслед. России, 4, 27-111.
- Бицкис Я. (1915). Обзор Peronosporaceae Прибалтийского края и главным образом Phytophtora infestans de Bary [Survey Peronospor-aceae of the Baltic region, especially Phytophthora infestansde Bary]. Реферат Ф. Бухгольца Изв. и тр. с.-х. отд. Рижского политехн. ин.-та, I/3/, отд. I, 175-177.
- Бондарцев А.С. (1903). Грибные паразиты культурных и дикорастущих растений, собранные в окрестностях г. Риги летом 1902 г. [Parasiitic fungi on cultivated and wild plants collected in the R-ga area in summer 1902]. Изв. Бот. Сада, 3/6/, 177-200.
- Бондарцев А.С. (1904). Грибные паразиты культурных и дикорастущих растений, собранные в окрестностях г. Риги летом 1902 г. [Parasitic fungi on cultivated and wild plants collected in the R-ga area in summer 1902]. Бюлл. Бот. Сада, СПб, 3.
- Бухгольц Ф. (1902) Материалы к морфологии и систематике подземных грибов (Tuberaceae и Gasteromycetes) с приложением описания видов, найденных до сих пор в пределах России [Data on morphology and systematics of hypogeous fungi (Tuberaceae and Gasteromycetes) with descriptions of species found in the territory of Russia]. Рига. 196 с.
- Бухгольц Ф. (1910). О русских подземных грибах. В кн.: Дневник XI съезда русских естествоиспытателей и врачей [About Russian hypogeous fungi]. СПб. 110.
- Бухгольц Ф. (1911). Новые данные к морфологии и цитологии подземных грибов. Часть I. EndogoneLink [New information on morphology and cytology of hypogeous fungi. Part I. EndogoneLink]. Рига. 108 с.
- Бухгольц Ф. (1915). Гербарий русских грибов [Herbarium of fungi of Russia] [Fungi rossici exsiccati]. I и XI тома. Автореферат. Изв. и тр. с.-х. отд. Рижского- политехн. ин.-та,- I /3/, отд. I, 182-188.
- Бухгольц Ф. (1916). Гербарий русских грибов [Herbarium of fungi of Russia] [Fungi rossici exsiccati]. II и XII тома. Автореферат. Изв. и тр. с.-х. отд. Рижского- политехн. ин.-та, 2 /4/, отд. I, 65-69.
- Бухгольц Ф. (1917). Наблюдения над головневыми грибами Прибалтийского края [Observations on smut fungi of the Baltic region]. Изв. и тр. с.-х. отд. Рижского политехн. ин.-та,4.
- Бухгольц Ф., Бондарцев А.С. (1903). Список паразитных грибов, обнаруженных в окрестностях Риги летом 1902 г. [Index of parasitic fungi found in the R-ga area in summer 1902]. Болезни растений, 13, 217-220.
- Бухгольц Ф., Бондарцев А.С. (1917). Гербарий русских грибов [Herbarium of fungi of Russia] [Fungi rossici exsiccati]. III и XIII тома. Автореферат. Изв. и тр. с.-х. отд. Рижского политехн. ин.-та, 3 /3/4/, отд. 2, 57-61.
- Бухгольц Ф., Гроссе А. (1917). История развития паразитного гриба Sclerotinia Pirolae nov. spec. [Development of the parasitic fungus Sclerotinia Pirolaenov. sp.]. Bull. Soc. Natur. Moscou, 30 (1916), с. 173-186.
- Гроссе А. (1916). История развития нового паразитного гриба грушанки Sclerotinia Pirolae nov.sp.[Development of the parasitic fungus on wintergreen Sclerotium Pirolaenov.sp.]. Реферат Ф. Бухгольца. Изв. и тр. с.-х. отд. Рижского политехн.ин-та, I, 21-23.
- Матвеев И.Н. (1916). Мучнисто-росовые грибы (сем. Erysiphaceae) Прибалтийского края [Powdery mildews (fam. Erysiphaceae) of the Baltic region]. Реферат Ф. Бухгольца. Изв. и тр. с.-х. отд. Рижского политехн. ин-та, 3/I/, отд. I, 15-16.
- Мерклин К.Е. (1848). Болезнь картофеля в губерниях Эстляндской, Лифляндской и Курляндской в 1846 и 1847 годах [Potato disease in the Baltic region- in 1846 and 1847]. Тр. Вольн. экон. о-ва, 6.
- Пашкин В. (1916). Рак клевера [Rot of clover]. Реферат Ф. Бухгольца. Изв. и тр. с.-х. отд. Рижского политехн. ин-та, I /1/2/, отд. I, 18-19.
- Экманн О. (1917). Головневые грибы (сем. Ustilaginaceae) Прибалтийского края) [Smut fungi (fam. Ustilaginaceae) of the Baltic region]. Реферат Ф. Бухгольца. Изв. и тр. с.-х. отд. Рижского политехн. ин-та, 3 /3/4/, отд. I, 25-27.
- Apinis, A. (1929). Pētījumi par Latvijas aļgu sēnēm [Investigations on phycomycetes of Latvia].
- Berlins, H. (1940). Achlya Americana Humphrey un Aplanes Androgynus (Archer) Humphrey attīstība [Development of. Achlya Americana Humphrey and Aplanes Androgynus (Archer) Humphrey].
- Briedis, A. (1933). Latvijā atrastās Laboulbeniales sēnes [Species Laboulbeniales found in Latvia].
- Gēvers, M. (1939). Latvijas Universitātes botāniskā dārzā kultivēto augu mikoridza [Mycorrhiza of the plants cultivated in the Botanical Garden of the University of Latvia].
- Ozers, A. (1939). Saprolegnia monoica Pringsheim un Saprolegnia ferax Pringsheim oogonu attīstība un oosporu dīgšana [Development of oogonia and germinating of oospores of Saprolegnia monoica Pringsheim and Saprolegnia ferax Pringsheim].
- Peniks, I. (1939). Latvijas Universitātes botāniskā dārza parazītisko sēņu flora [Flora of parasitic fungi of the Botanical Garden of the University of Latvia].
- Šers, G. (1940). Achlya stellata un Thrautotheca clavata attīstības cikls [Developmental cycle of Achlya stellata and Thraustotheca clavata].