References
- Alsupe, Aina. 1959. Audēju arodapmācība Vidzemē kapitālisma periodā. – Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis 4: 11–20.
- Alsupe, Aina. 1960. Audumu veidi Vidzemē: 19.gs. otrā un 20.gs. pirmā puse. – Arheoloģija un Etnogrāfija 2: 157–186.
- Alsupe, Aina. 1961. Lauku audēju darba rīki Vidzemē 19.gs. – Arheoloģija un etnogrāfija 3: 97–112.
- Alsupe, Aina. 1962a. Mājaušana Gulbenes rajona teritorijā. – Arheoloģija un etnogrāfija 4: 137–148.
- Alsupe, Aina. 1962b. Latviešu tautas māksla II: Tekstilijas: XIX–XX gs, edited by Marģers Stepermanis. Rīga: Liesma.
- Alsupe, Aina. 1963. Lauku audēju darinājumi Vidzemē 19. un 20.gs. – Arheoloģija un etnogrāfija 5: 139–158.
- Alsupe, Aina. 1968. Latviešu un slāvu tautu kultūrvēsturiskie sakari XIX un XX gs.: Audumu un aušanas darba rīku materiāli. – Arheoloģija un Etnogrāfija 8: 149–159.
- Alsupe, Aina. 1973. Amatniecības nozares Latgalē 19.gs. otrajā pusē. – Arheoloģija un etnogrāfija 10: 81–113.
- Alsupe, Aina. 1982. Audēji Vidzemē: 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā. Rīga: Zinātne.
- Alsupe, Aina and Ausma Kargane. 1988. Tautas lietišķā māksla Padomju Latvijā, 1970-1985. Rīga: Zinātne.
- Alsupe, Aina. 2008. Audumi Latgalē 20. gadsimtā. Rīga: Tautas mākslas centrs.
- Ancītis, Krišjānis, ed. 1940. Latvju kultūras atlants. Rīga: Latvijas rakstu un mākslas kamera.
- Ancītis, Krišjānis, ed. 1943. Latvju kultūras atlants: instrukcija līdzstrādniekiem. Rīga: Vēstures muzejs.
- Andermanis, Ksaverijs and Pauls Kundziņš. 1933. Celtniecības pieminekļi. Baudenkmäler. Rīga: Pieminekļu Valde.
- Anon. 1935. Latviskiem rokdarbiem goda vietu! – Zeltene 12, June 15: 3.
- Anon. 1939. Etnogrāfiski paraugi latviskiem rokdarbiem. – Zeltene 19/20, October 15: 12–15.
- Antens, Anna. 1931. Aušana. Rīga: Lauksaimniecības pārvalde.
- Antēne, Anna. 1936. Mācies aust: Rokas grāmata skolotājām, instruktorēm un audējām. Rīga: Latvju sieviešu nacionālā līga.
- Boldāne-Zeļenkova, Ilze. 2017. The Invented Traditions: The Calendar of Festive Days and Family Customs in the Latvian SSR. – Latvijas Vēsutres Institūta Žurnāls 3 (104): 122–150.
- Boldāne-Zeļenkova, Ilze. 2019. Lauku kultūrainava LPSR: etnogrāfu skatpunkts. Rural landscape of the Latvian SSR: View of the ethnographers. – Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums. Society and Culture. Collection of articles 21, edited by Guna Pūce, Rita Grāvelsiņa and Marina Novika. Liepāja: LiePA, 30–36.
- Čepaitienė, Auksuolė, ed. 2013. Gyvenimo etnografija: vietos, struktūros ir laikas. Besikeičianti Lietuva XX amžiuje. Vilnius: Lietuvos istorijos instituto leidykla.
- Cimermanis, Saulvedis. 1995. Latvijas vēstures institūts un etnogrāfija. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 4: 104–134.
- Collin, Maria. 1924. Våra Hemvävnader. I lärft, Kypert och Atlas samt Rosengång och Munkabälte. Stockholm: Åhlén & Åkerlunds Förlag.
- Dzērvītis, Arvīds. 1931. Latviešu tautas uzvalki: Dziesmu svētku biedrības izdevums 12 burtnīcās. Rīga: Konservatorija.
- Dzērvītis, Arvīds. 1937. Kāda Zemgales līgavas galvas sega. – Senatne un Māksla 3: 97–100.
- Dzērvītis, Arvīds. 1938. Latvju audumu tūkstotsgadu vecas tradīcijas. – Senatne un Māksla 2: 161–178.
- Dzērvītis, Arvīds. 1939. Sena auduma sega no Zaubes pagasta Rīgas apriņķī. – Senatne un Māksla 4: 81–90.
- Dzērvītis, Arvīds and Nanija Sunepska. 1934. Krāsainie darbi. Rīga: J. Grīnbergs.
- Dzērvītis, Arvīds and Nanija Sunepska. 1935. Baltie darbi. 2nd edn. Rīga: J. Grīnbergs.
- Dzērvītis, Arvīds and Voldemārs Ģinters, eds. 1936. Ievads latviešu tautas tērpu vēsturē. Rīga: J. Grīnbergs.
- Jaunzemis, Jānis. 1935. Brīvdabas muzeja vadonis. Guide du musée en plein-air Riga. Rīga: Pieminekļu Valde.
- Jansone, Aija. 2018. Ainas Alsupes devums etnogrāfiskā materiāla vākšanas metodikā (Ieteikumi tekstiliju fondu komplektēšanai Latvijas muzejos). The contribution of Aina Alsupe to the methods of collecting ethnographic material (recommendations for assembling textile collections in Latvian museums). – Arheoloģija un etnogrāfija 30: 149–159.
- Karlsone, Anete. 2013. Dziesmusvētki un tautiskā tērpa attīstība Latvijā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā. Song Festivals and the Development of National-Style Dress in Latvia in the Late 19th and 20th Centuries. Rīga: Zinātne.
- Karlsone, Anete. 2019. Etnogrāfijas nozare padomju Latvijā: Ainas Alsupes pētnieciskā darbība Ethnoraphy Sector in Latvia: Aina Alsupe’s research activities. – Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums. Society and Culture. Collection of articles 21, edited by Guna Pūce, Rita Grāvelsiņa and Marina Novika. Liepāja: LiePA, 63–69.
- Karnups, Adolfs. 1933. Latviešu sagšas. Rīga: Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība.
- Karnups, Adolfs. 1936. Kāda 1000 gadus veca tradīcija latviešu rakstos. – Senatne un Māksla 2: 89–97.
- Karnups, Adolfs. 1937a. Līkuloks latviešu audumos. – Senatne un Māksla 1: 61–73.
- Karnups, Adolfs. 1937b. Kurzemes tautas tērpi. – Senatne un Māksla 2: 125–150.
- Karnups, Adolfs. 1937c. Kāda Zemgales līgavas galvassega. – Senatne un Māksla 3: 97–100.
- Karnups, Adolfs. 1937d. Senās ziņas par Zemgales tautas tērpu. – Senatne un Māksla 3: 101–108.
- Karnups, Adolfs and Elga Kivicka. 1938. Novadu tērpi: 15 burtn. Jelgava: Latvijas lauksaimniecības kamera.
- Ķencis, Toms. 2017. The Soviet Project of New Folklore. – Mapping the History of Folklore Studies: Centres, Borderlands and Shared Spaces, edited by Dace Bula and Sandis Laime. Newcastle: Cambridge Scholars Publishing, 154–169.
- Kivicka, Elga. 1934. Aušanas pašmācība: Aušanas technoloģija un audumu sējumu mācība. Rīga: J. Grīnbergs.
- Kruks, Sergejs. 2012. Tradīcijas robežas: vasaras saulgriežu svētku pārveidošana 1960.–2010. gadā. – Letonika. Humanitāro zinātņu žurnāls 24: 34–48.
- Kundziņš, Pauls. 1927. Brāļu draudzes saiešanas nami Latvijā. Maison de prières des Frères Moraves en Lettonie. Rīga: Latvijas Telegrāfa aģentūra.
- Kundziņš, Pauls. 1932. Brīvdabas muzeja vadonis. Guide du musée en plein-air Riga, Freiluftmuseum Riga Führer. Rīga: Latvju Kultūra.
- Leersen, Joep. 2006. Nationalism and the cultivation of culture. – Nations and Nationalism 12 (4): 559–578. DOI: https://doi.org/10.1111/j.1469-8129.2006.00253.x.10.1111/j.1469-8129.2006.00253.x
- Lielbārdis, Aigars. 2014. Padomju periods. Soviet Period. – Folkloras vākšanas vēsture fotogrāfijās. History of the Folklore Collection in Photographs. Rīga: LU LFMI, 59–164.
- Madernieks, Jūlijs. 1904. Tautas apģērbs ar villaini. Modernu apģērbu paraugi. – Austrums 1.
- Miezone, A. 1938. Izdaiļosim savas mājas latviskiem rokdarbiem! – Zeltene 12.
- Muktupāvela, Rūta and Anda Laķe, eds. 2018. Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija. Rīga: Jāņa Rozes apgāds.
- Niedre, Jānis. 1930. Krustpils apvidus jostas. – Valsts Vēsturiskā muzeja krājumi I, edited by Matīss Siliņš. Rīga: Valsts Vēsturiskais muzejs.
- Niedre, Jānis. 1931. Latviešu cimdi. – Valsts Vēsturiskā muzeja krājumi III, edited by Matīss Siliņš. Rīga: Valsts Vēsturiskais muzejs.
- Rasa, Inta. 2008. Latviešu sabiedrības kultūraktivitātes (1800–1991). Rīga: Raka.
- Reinsone, Sanita. 2014. Folkloras studijas un pētniecība Latvijas Universitātē. – Latviešu folkloristika starpkaru periodā, edited by Dace Bula. Rīga: Zinātne, 151–186.
- Slava, Mirdza. 1960. Daži adīto cimdu rotāšanas veidi. – Arheoloģija un etnogrāfija 2: 137–156.
- Slava, Mirdza. 1961. Latviešu zemnieku kreklu tipi (18. gs. beigās–19. gs. pirmajā pusē). – Arheoloģija un etnogrāfija 3: 83–96.
- Slava, Mirdza. 1962. Zemnieku apģērbs Gulbenes rajonā. – Arheoloģija un etnogrāfija 4: 110–134.
- Slava, Mirdza. 1963. Zemnieku apģērbs Vidzemē (18. gs. beigas–20. gs.) – Arheoloģija un etnogrāfija 5: 193–228.
- Slava, Mirdza. 1966. Latviešu tautas tērpi. Rīga: Zinātne.
- Slava, Mirdza. 1973. Zemnieku apģērbs Latgalē (18. gs. beigās–20. gs.). – Arheoloģija un etnogrāfija 10: 157–188.
- Slava, Mirdza. 1990. Latviešu rakstainie cimdi. Rīga: Zinātne.
- Straubergs, Kārlis. 1930. Latviešu tērps un viņa raksta ornamentika. – Latvieši, edited by Francis Balodis and Pēteris Šmits. Rīga: Valters un Rapa.
- Strods, Heinrihs. 1964. Daži etnogrāfisko materiālu vākšanas jautājumi buržuāziskajā Latvijā (1920–1940). – Arheoloģija un etnogrāfija 6: 141–159.
- Strods, Heinrihs. 1968. Latviešu padomju etnogrāfija 25 gados (1940–1965). – Arheoloģija un etnogrāfija 8: 21–28.
- Šmidchens, Guntis. 1996. A Baltic Music: The Folklore Movement in Lithuania, Latvia and Estonia, 1968–1991. Bloomington, IN: Indiana University.
- Šmidchens, Guntis. 2017. Dziesmu vara: nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā. Rīga: Mansards.
- Terent’yeva, Lyudmila Nikolayevna, ed. 1985. Istoriko-etnograficheskiy atlas Pribaltiki: Zemledeliye. 1985. Vil’nyus: Mokslas. [Терентьева, Людмила Николаевна, ред. 1985. Историко-этнографический атлас Прибалтики: Земледелие. Вильнюс: Мокслас.]
- Terent’yeva, Lyudmila Nikolajevna, ed. 1986. Istoriko-etnograficheskiy atlas Pribaltiki: Odezhda. 1986. Riga: Zinatne. [Терентьева, Людмила Николаевна, ред. 1986. Историко-этнографический атлас Прибалтики: Одежда. Рига: Зинатне.]
- Treija, Rita. 2007. Kristību ceremonijas analogi padomju tradīcijās. – Letonika. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla 16: 178–191.
- Trocigs, Dāgs. 1940. Latviešu tautas gara mantu vākšana un pētīšana Latvijā. – Raksti un Māksla 2: 172–178.
- UNESCO. 2008. Baltic Song and Dance Celebration. https://ich.unesco.org/en/RL/baltic-song-and-dance-celebrations-00087 (accessed September 27, 2018).
- Viires, Ants. 1991. The Development of Estonian Ethnography during the 20th Century. – Journal of Baltic Studies 22: 123–132. DOI: https://doi.org/10.1080/01629779100000021.10.1080/01629779100000021
- Vīksna, Māra. 2014. Ceļvedis albumam. Guide to the Album. – Folkloras vākšanas vēsture fotogrāfijās. History of the Folklore Collection in Photographs. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 10–26.
- Vīksna, Rudīte. 1999. Godprātības dēļ vajātais. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 1: 123–132.
- Zālīte, Hermīne. 1894. Latviešu tautas apģērbs. – Mājas Viesa Literāriskais Pielikums 10: 40.
- Zariņš, Rihards, ed. 1924–1931. Latvju Raksti I–III. Rīga: Valstspapīru spiestuve.
- Zunde, Biruta. 1967. Latviešu tautas māksla III: Apģērbs. XVIII gs. beigas – XIX gs, edited by Marģers Stepermanis. Rīga: Liesma.